Search results for "psiholoģiskā distancēšanās no darba"
showing 5 items of 5 documents
Darba – dzīves līdzsvara, darba iesaistes, psiholoģiskās distancēšanās no darba un uztvertā organizācijas atbalsta saistības darbiniekiem, kuri strād…
2021
Pētījuma mērķis bija noskaidrot saistības starp darba – dzīves līdzsvaru, psiholoģisko distancēšanos no darba, darba iesaisti un uztverto organizācijas atbalstu. Tika izvirzīti pētījuma jautājumi, lai noskaidrotu, kuri mainīgie prognozē darba – dzīves līdzsvaru un vai tie atšķiras darbiniekiem, kuri strādā klātienē un attālināti. Tika izmantota Īsa Darba un Dzīves līdzsvara aptauja, psiholoģiskās distancēšanās no darba, Utrehtas iesaiste darbā aptauja, uztvertā organizācijas atbalsta skala, kā arī iekļauti jautājumi par attālināti strādāto stundu skaitu nedēļā un sociālie demogrāfiskie rādītāji. Pētījuma izlase iekļāva 106 respondentus vecumā no 20 līdz 57 gadiem (M=30,03, SD=8,29), no tiem…
Pieaugušo ikdienas iesaistīšanās darbā saistība ar dažādu ārpusdarba aktivitāšu pieredzi un psiholoģisko distancēšanos no darba
2019
Balstoties uz Piepūles-Atjaunošanās modeli (Effort-Recovery model) (Meijman & Mulder, 1998 in Brummelhuis & Bakker, 2012), šī pētījuma mērķis ir noskaidrot, vai pastāv saistība starp pieaugušo iesaistīšanos darbā, dažādu ārpusdarba aktivitāšu pieredzi un psiholoģisko distancēšanos no darba. Pētījumā piedalījās 129 dažādu Latvijas uzņēmumu un iestāžu darbinieki (101 sieviete (78,3%) un 28 vīrieši (21,7%)), vecumā no 20-61 gadam, kuriem darba dienas beigās bija elektroniski jāaizpilda aptaujas, novērtējot savu vispārējo iesaisti darbā (Utrehtas iesaistes darbā aptauja), novērtējot psiholoģisko distancēšanos no darba iepriekšējā vakarā (Psiholoģiskās distancēšanās no darba aptauja), novērtējot…
Teacher Emotional Burnout, Psychological Detachment from Work and Self Reported Health During the Covid-19 Pandemic
2022
Pētījuma mērķis ir noskaidrot skolotāju emocionālās izdegšanas savstarpējās sakarības starp psiholoģisko distancēšanos no darba, pašnovērtēto veselību un emocionālo izdegšanu COVID-19 pandēmijas apstākļos, kad darbs notika gan klātienē, gan attālināti. Pētījumā piedalījās 506 skolotāji no Latvijas vispārizglītojošajām un profesionālajām izglītības iestādēm, lielākā daļa vecumā no 21 līdz 64 gadiem. No visiem pētījuma dalībniekiem datu ievākšanas laikā 269 skolotāji strādāja pamatā klātienē, 237 gan klātienē, gan attālināti un pamatā attālināti. Pētījuma dati ievākti no 2021.gada oktobra līdz decembrim, kad Latvijā COVID-19 infekcijas izplatības ierobežošanas dēļ skolotāju darbs noritēja vai…
Ikdienas iesaistes darbā, produktivitātes, kognitīvo spēju un psiholoģiskās distancēšanās no darba atšķirības pieaugušo grupās ar un bez fiziskās akt…
2022
Pētījuma mērķis bija noskaidrot atšķirības ikdienas iesaistē darbā, produktivitātē, kognitīvajās spējās un psiholoģiskajā distancēšanās no darba pieaugušo grupās ar un bez fiziskās aktivitātes pēc darba. Pētījuma izlasē tika iekļauti 42 dalībnieki (21 eksperimentālajā un 21 kontrolgrupā) vecumā no 21 līdz 52 gadiem, 33 sievietes un 9 vīrieši, kuri piecas dienas pēc kārtas aizpildīja ikdienas iesaistes darbā, psiholoģiskās distancēšanās, produktivitātes, miega pašvērtējuma aptauju un Utrehtas iesaistes darbā aptauju (pirms dienasgrāmatas mērījumiem). Pētījuma nedēļā eksperimentālās grupas dalībnieki veica fizisko aktivitāti pēc darba, pēc tam aizpildot fiziskās aktivitātes uzskaites aptauju.…
Ikdienas iesaiste darbā, ārpusdarba aktivitātes un psiholoģiskā distancēšanās no darba
2016
Pamatojoties uz Resursu taupīšanas teoriju (Hobfoll, 1989) un Piepūles-atjaunošanās teoriju (Meijman & Mulder, 1998), šī darba mērķis ir noskaidrot, kā ikdienas iesaiste darbā ir saistīta ar pavadīto laiku ārpusdarba aktivitātēs un psiholoģisko distancēšanos pēc darba. Pētījuma izlasē iekļauti 287 darbinieki, kuri aizpildīja Utrehtas iesaistes darbā, dienas iesaistes darbā, psiholoģiskās distancēšanās no darba aptaujas un ārpusdarba aktivitātēs pavadīto laiku. Netika novērotas statistiski nozīmīgas saistības starp ārpusdarba aktivitātēs pavadīto laiku vai psiholoģiskās distancēšanās līmeni un nākamās dienas iesaistes darbā līmeni, tomēr, pavadot fiziskās aktivitātēs pēc darba vairāk nekā st…